Dakteru žurnāls Doctus raksta

Izstrādāts neinvazīvs tests endometriozes diagnostikai

Doctus . | 2014. gada 25. novembris

Pētnieki no Sanfrancisko ir atklājuši ģenētisku aktivitāti, ko var izmanto, lai diagnosticētu endometriozi un noteiktu tās smaguma pakāpi. Jaunais atklājums varēs piedāvāt miljoniem sieviešu alternatīvu ķirurģiskai izmeklēšanai - vienkāršu neinvazīvu procedūru.  

Pētījuma rezultāti aprakstīti žurnālā Endocrinology. Endometrioze ir sāpīga slimība, kad audi, kas izklāj dzemdi, aug ārpus dzemdes. Aprēķini liecina, ka apmēram 10% reproduktīvā vecuma sieviešu cieš no šīs slimības. Endometrioze var rezultēties ar neauglību.

Šobrīd endometriozes ārstēšanas metode ir laparoskopija, ķirurģiska procedūra, kas diagnosticē endometriozi un nosaka tās smaguma pakāpi. Tomēr jāņem vērā, ka vairāk nekā dekādi var nebūt nekādu simptomu un aizdomu par šo saslimšanu, līdz ar to arī slimība netiek diagnosticēta. Jau ilgāku laiku tiek spriests, ka būtu nepieciešama mazāk invazīva un izmaksu efektīvāka metode endometriozes diagnostikai.

Šajā pētījumā Guidice ar kolēģiem izmatoja datorprogrammas, lai analizētu endometriozes audu paraugu gēnu aktivitāti.  Kopumā tika analizēti 148 paraugi: 77 no sievietēm ar endometriozi, 37 - bez endometriozes, bet ar citām dzemdes/ iegurņa problēmām, piemēram, dzemdes fibroīdu un 34 paraugi no sievietēm bez dzemdes problēmām.

Datorprogramma ļauj noskaidrot mijiedarbību no liela gēnu daudzuma, ar precizitāti 90 - 100%. Ar programmas palīdzību var noteikt pat endometriozes stadiju. Šī tehnika var atšķirt endometriozi arī dažādos menstruālā cikla periodos. Tā kā hormonu līmenis cikla laikā mainās, gēnu ekspresijas modeļi dzemdes gļotādā ir atšķirīgi sievietēm ar endometriozi un tām, kurām nav endometriozes. Pamatojoties uz šo gēnu ekspresiju, var izstrādāt vienkāršu testu, ko izmantot ārsta kabinetā un noteikt sievietei ir endometrioze vai nav un ja ir, tad kurā stadijā. Pāris minūšu laikā tievu plastmasas katetru caur dzemdes kaklu jāievieto dzemdē un jāpaņem šūnu paraugs analīzei.

Laparaskopija jāveic vispārējā narkozē un jāizdara grieziens vēderā. Šī pētījuma rezultāti rāda, ka nākotnē varēs izvairīties no šīs ķirurģiskās manipulācijas un endometriozi varēs diagnosticēt ar vienkāršu audu paraugu, ko varēs paņemt jebkurš ginekologs vizītes laikā bez anestēzijas.

Nākamais solis ir šo rezultātus pārbaudīt lielākā populācijā.

Pirmavots: John S. Tamaresis, Juan C. Irwin, Gabriel A. Goldfien, Joseph T. Rabban, Richard O. Burney, Camran Nezhat, Louis V. DePaolo, Linda C. Giudice. Molecular Classification of Endometriosis and Disease Stage Using High-Dimensional Genomic Data. Endocrinology, 2014; 155 (12): 4986.

Par maksts mikrofloru

RSU veikts pētījums par sieviešu dzimumveselību

Rīgas Stradiņa Universitāte . | 2014. gada 29. aprīlis

 29. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Jana Žodžika aizstāvēja promocijas darbu „Izmainīta maksts mikroflora: riska faktori un klātienes diagnostikas metodes grūtniecēm, kā arī alternatīvas ārstēšanas efektivitāte, nelietojot antibakteriālus līdzekļus grūtniecēm un pārējām sievietēm".  

Izmainīta maksts mikroflora ir viens no būtiskiem bērna neiznēsāšanas un jaundzimušo infekciju cēloņiem, tāpēc ir svarīgi identificēt grūtnieces ar izmainītu maksts mikrofloru vizītes laikā, kad sieviete stājas grūtniecības uzskaitē.

Izmainīta maksts mikroflora parasti tiek ārstēta ar antibiotikām, taču to lietošanas efektivitāte grūtniecības sarežģījumu mazināšanā nav pilnībā pierādīta, turklāt antibiotikas var radīt baktēriju rezistenci (nejutīgumu pret antibiotikām), blaknes un izjaukt maksts aizsargājošo vidi. Ideāli grūtniecības laikā izmainītu maksts mikrofloru būtu koriģēt, izmantojot efektīvu, alternatīvu ārstēšanu, nelietojot antibakteriālus līdzekļus, piemēram, vaginālo askorbīnskābi (C vitamīnu).

Promocijas darba mērķis bija izpētīt izmainītu maksts mikrofloru grūtniecēm un alternatīvas «ne-antibakteriālas» ārstēšanas - vaginālās askorbīnskābes (C vitamīna) - ietekmi uz izmainītu maksts mikrofloru grūtniecēm un pārējām sievietēm.

Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti vairāki uzdevumi - izpētīt vaginālās askorbīnskābes (C vitamīna) ārstējošā un uzturošā lietošanas režīma ietekmi uz izmainītu maksts vidi grūtniecēm un pārējām sievietēm, noteikt izmainītas maksts mikrofloras riska faktorus, identificēt simptomus un pacientei veicamo klātienes testu - maksts pH mērījumu- un natīvās mikroskopijas lietderību izmainītas maksts mikrofloras diagnostikā, kā arī salīdzināt grūtniecības iznākumu sievietēm ar normālu un izmainīta maksts mikrofloru grūtniecības sākumā.

Pētījumā tika atklāts, ka izmainītas maksts mikrofloras riska faktori ir zems izglītības līmenis, smēķēšana, kā arī maksts vides traucējumi līdz grūtniecībai. Ārsts izmainītu maksts mikrofloru var diagnosticēt jau vizītes laikā, veicot maksts izdalījumu pH mērījumus un izmeklējot iztriepes ar natīvās mikroskopijas metodi. Neārstēta izmainītā maksts mikroflora ir saistīta ar biežākiem spontāniem abortiem un priekšlaicīgām dzemdībām. Lietojot vaginālo vitamīnu C, maksts vide uzlabojas, īpaši labs efekts tika novērots grūtniecēm.

Lai paaugstinātu sieviešu izglītības līmeni un uzlabotu viņu zināšanas par svarīgajiem veselības aspektiem, pamatojoties uz pētījuma datiem, tiek rekomendēts Latvijā veselības mācību skolās ieviest kā obligātu mācību priekšmetu. Ginekologu praksē maksts vides pH mērījumi būtu jāveic katrā vizītē, turklāt ārstiem vajadzētu apgūt mikroskopijas metodi, lai varētu noteikt pareizu izmainītas maksts mikrofloras diagnozi jau vizītes laikā un, ja nepieciešams, noteikt atbilstošu ārstēšanu.

Izmainītas maksts mikrofloras ārstēšānā un maksts pH atjaunošanai grūtniecības laikā darba autore rekomendē lietot vaginālo askorbīnskābi, tomēr, lai noskaidrotu, vai vaginālā C vitamīna lietošana samazina spontānā aborta un priekšlaicīgu dzemdību iespējamību un jaundzimušo infekciju risku, pētījumi jāturpina.

• Janas Žodžikas disertāciju atradīsiet RSU mājaslapāŠEIT.

Lai sadraudzība ar savu ķermeni dod prieku un veselību. Divi vingrinājumi

http://www.youtube.com/watch?v=cEyqi_2SAZ8&list=UU4bxWYi-evPoC7n6vXWMJ3w&feature=c4-overview

Ieklausies savā ķermenī VIDEO

http://www.youtube.com/watch?v=Vk7p82Mz6Rw&feature=youtu.be

Kas ir labs veselības koučs?

 Kas ir labs veselības koučs?

1.    Iekļaujas uz pierādījumiem balstītās medicīnas sistēmā. Tas nozīmē, ka veselības mērķi ir precīzi izmērāmi un reāli laikā. Ceļu uz mērķi var fiksēt ne tikai pēc subjektīvām sajūtām, bet precīzi pēc izmeklējumu rezultātiem.

Ko tas prasa no kouča? Tik daudz medicīnas saprašanas, lai spētu saprast, kuri būtiskākie izmeklējumu rezultāti signalizēs par reālām izmaiņām. Saprast arī to, cik ātri kāds parametrs spēj reāli izmainīties veicot korekcijas dzīvesveidā un neaizrauties ar nepamatotu optimismu.

Piemēram, par diabēta pacientu reālo veselības stāvokli liecina glikolizētā hemoglobīna līmenis. Šis rādītājs visoptimālākajā, pat nereāli optimālā variantā var izmainīties ne ātrāk kā 3 mēnešos – tieši tik ilgā laikā nomainās eritrocīti, kas nepareiza dzīvesveida dēļ bijuši aizbloķēti ar glikozi.

2.    Veselības koučs nesniedz medicīniskus padomus un šajā ziņā nekonkurē ar ārstu, pat ja koučam ir medicīniskā izglītība vai pieredze. Drīzāk otrādi – jau uzsākot veselības koučingu, klientam jābūt labam, zinošam mediķim, kuram var uzticēties, jautāt par papildus iespējām savas slimības ārstēšanā. Ja kādu iemeslu dēļ kontakts savu ārstu nav pietiekami labs, tad tā varētu būt vienas koučsesijas tēma – kā atrast vislabākos, tieši klientam vispiemērotākos speciālistus.

(NO ICF Goda kodeksa: „ieteikšu savam klientam izmantot pakalpojumus pie citiem profesionāļiem, ja tas būs nepieciešams.”)

3.    Koučs ļauj klientam iet savu individuālo ceļu uz veselību, nekādā veidā neuzspiežot un pat neliekot nojaust par savu skatījumu par „pareizāko” risinājumu. Eksperts un galvenais atbildīgais savā dzīvē ir klients, eksperts medicīnas jautājumos ir klienta izvēlētais (izvēlētie) mediķi, bet koučs ir eksperts koučinga procesa vadīšanā.

4.    Labs veselības koučs uztver klientu un viņa veselību sistēmiski un holistiski – no ķīmiskā, hormonālā līmeņa līdz pat dvēseles un gara līmenim, ko apkārtnes līmeņa līdz loģisko apziņas līmeņu piramīdas augšējiem stāviem. Uztver klientu kontekstā ar viņa dzīvi, dzīves sfērām, kontekstā ar ģimenes sistēmām. Uztver kontekstā ar laiku – tagadni, pagātni un nākotni, tomēr, kā jau koučingā pieņemts, strādājot pamatā uz nākotnes mērķiem.

5.    Respektē, ka uz veselības mērķiem apziņai jāiet rokrokā ar zemapziņu. Labam veselības koučam ir zināšanas, iemaņas un labā griba sadzirdēt un respektēt arī klienta zemapziņas vēstījumus, saglabāt arī labākos koučinga principus un ekoloģiskumu attiecībā uz zemapziņu.

6.    Labs veselības koučs neko neiesaka, neko nepārdod, ne tieši, ne netieši neiesaista nekādos ķēdes mārketinga pasākumos, negūst nekādus bonusus no klienta ārpuskoučinga attiecībām.

7.    Labs koučs ir profesionāls koučingā un pietiekami zinošs veselībā, lai varētu uzturēt korektu sarunu par veselības tēmām.

8.    Labs veselības koučs strādā tikai ar tiem klientiem, kuri paši vēlas iet uz mērķi un respektē katra klienta ceļu, tempu virzoties uz šo mērķi. Lai gan galvenais veselības koučingā ir uzlabot veselību, mazie starpmērķi var būt šķietami maz saistīti ar lielo mērķi. Tomēr to zina vien pats klients. Ja klients izvēlas kaut kādu iemeslu dēļ neturpināt sadarbību un ceļu uz veselību, koučs respektē šo vēlmi. Koučs nekad nezvana un nemeklē klientu. Klienta vēlmei iet uz veselību jābūt pietiekami lielai, lai koučings vispār varētu notikt.

9.    Labs veselības koučs rūpējas par savu fizisko, emocionālo un garīgo veselību, tai skaitā izmantojot koučingu – paškoučingu vai cita kouča pakalpojumus.
10. Veselības koučs pilnībā ievēro ICF kouču goda kodeksu.

Vairāk lasiet

Steidzies nopirkt žurnālu "Lilit"

Vai krūts vēzi veicina kontracepcijas tabletes un hormonaizvietojošā terapija?

Orālie kontraceptīvie līdzekļi, hormonaizvietojošā terapija un krūts vēzis

Doctus . | 2014. gada 19. februāris

Līdz šim trūka viennozīmīgu pierādījumu par orālo kontraceptīvo līdzekļu un hormonaizvietojošās terapijas saistību ar paaugstinātu krūts vēža risku. Populācijas kohorta pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv šāda saistība un vai tā ir atkarīga no lietošanas ilguma un lietošanas biežuma.   

Pētījumā tika iekļautas 16 928 Islandes sievietes, kuras apmeklēja Islandes Vēža atklāšanas klīniku laika periodā 1979. - 2006.gads un par kurām bija zināma informācija par orālās kontracepcijas (OK) un hormonaizvietojošās terapijas (HAT) lietošanu, visas sievietes bija vecākas par 48 gadiem. Savienojot datus ar Islandes Vēža reģistru, tika identificēti visi vēža gadījumi novērošanas laikā. Izmantojot Cox regresiju, tika aprēķināta krūts vēža draudu attiecība (HR) saistībā ar hormonu lietošanu, visi dati tika samēroti pēc menstruāciju un reproduktīvajiem riska faktoriem.

Pētnieki konstatēja, ka statistiski ticami lielāks krūts vēža risks ir lietojot kombinētos estrogēna/ progesterona līdzekļus (HR=2,61; 95% TI [2,00 - 3,41]), savukārt, ja tika lietots estrogēns monoterapijā netika novērots statistiski ticams krūts vēža riska pieaugums (HR=1,13; 95% TI [0,85 - 1,49]). Ja sieviete dzīves laikā ir lietojusi OK un HAT krūts vēža risks ir lielāks, nekā, ja ir lietots viens no šiem līdzekļiem (HR=2,19; 95% TI [1,67 - 2,87]). Fokusējoties uz ilgtermiņa lietošanu un šī brīža lietošanu, pētnieki atklāja norādes uz negatīvu mijiedarbību, attiecībā uz kādreiz lietoja OK (p=0,06); HR=2,87; 95% TI [1,79 - 4,60] pret tām sievietēm, kuras nekad nav lietojušas OK: HR=2,24; 95% TI [1,51 - 3,34] pret tām sievietēm, kuras kādreiz lietojušas OK.

Pētnieki secināja, ka ņemot vērā HAT režīmu, lietošanas ilgumu un biežumu, populācijas kohorta pētījums neapstiprina hipotēzi, ka agrākajām OK lietotājām būtu paaugstināts krūts vēža risks, vēlākos gados lietojot HAT, turklāt tika pierādīts pat pretējais, ka agrākajām OK lietotājām ir pat nedaudz zemāks krūts vēža risks

Pirmavots: Thorbjarnardottir T, Olafsdottir E, Valdimarsdottir U, Olafsson O, Tryggvadottir L. Oral contraceptives, hormone replacement therapy and breast cancer risk: A cohort study of 16 928 women 48 years and older. Acta Oncologica, Jan 2014.