Fakti par krūts vēzi

40 labi zināmi un mazāk zināmi fakti par krūts vēzi

Doctus . | 2013. gada 15. oktobris

Oktobris tradicionāli pasaulē zināms kā krūts veselības mēnesis, bet 15.oktobris ir Eiropas krūts veselības diena. ASV ir apkopojuši labi zināmums un mazāk zināmus faktus par krūts vēzi, ko būtu vērts atcerēties. 

40 fakti par krūts vēzi

• Jaunākais zināmais cilvēks, kurš slimo ar krūts vēzi ir 3 gadus veca meitene no Ontario.
• Amerikā krūts vēzis ir otrs biežākais audzēja veids pēc ādas vēža sievietēm un tas ir arī otrs biežākais nāves iemesls aiz plaušu vēža.
• Pirmā operācija, kurā izmantoja anestēziju, bija krūts vēža operācija.
• Krūts vēža incidence augstāka ir attīstītajās valstīs un zemāka mazāk attīstītās valstīs.
• Kreisajā krūtī biežāk attīstās vēzis nekā labajā krūtī. Zinātnieki vēl nezina iemeslus, kādēļ tā ir.
• ASV katru dienu no krūts vēža nomirst vidēji 112 sievietes jeb viena sieviete katras 15 minūtes.
• ASV ir visvairāk krūts vēža gadījumu visā pasaulē.
• Pirmā reģistrētā krūts mastektomija tika veikta Teodorai 548 gadā pirms mūsu ēras Bizantijā.
• Tikai 5 -10% krūts vēža gadījumu ir sievietēm, kurām ir ģenētiska predispozīcija uz to. Tomēr sievietēm ar gēnu mutācijām risks dzīves laikā saslimt ar krūts vēzi ir 4 - 5 reizes augstāks. Arī olnīcu vēža attīstības risks ir paaugstināts 2 - 5 reizes.
• Biežākās krūts vēža metastazēšanās vietas ir kauli, aknas un plaušas.
• ASV ir apmēram 2,5 miljoni pacientu ar krūts vēzi.
• 95% jaunu krūts vēža gadījumu un 97% nāves gadījumi no krūts vēža tiek novēroti sievietēm virs 40 gadu vecuma. Lielākais krūts vēža riska faktors ir vecums.
• Baltās rases sievietē ir augstāka krūts vēža incidence nekā Afro amerikānietēm. Tomēr Afro amerikānietes biežāk mirst no krūts vēža nekā baltās rases sievietes.
• Apmēram 1 no 3000 grūtniecēm vai mātēm, kuras zīda bērnu, attīstās krūts vēzis. Pētnieki ir secinājuši, ka, ja sievietei atklāj krūts vēzi grūtniecības laikā, viņas izdzīvotības izredzes ir mazākas nekā sievietēm, kuras nav grūtnieces.
• Ir aprēķināts, ja katra sieviete pēc 50 gadu vecuma veiktu mammogrāfiju, mirstību no krūts vēža šajā vecuma grupā varētu samazināt par 25% vai vairāk.
• Krūts vēzis vīriešiem ir sastopams reti, apmēram 1% no visiem krūts vēža gadījumiem.
• Riska faktori vīriešiem ir vecums, BRCA gēna mutācijas, Klinefeltera sindroms, testikulāri traucējumi, krūts vēzis ģimenes anamnēzē, smagas aknu slimības, radiācijas ekspozīcija, aptaukošanās.
• Krūts vēža risks palielinās, ja sieviete lieto hormonālo kontracepciju ilgāk par 5 gadiem. Lielākais risks ir, ja tiek lietots kopā estrogēns un progesterons. Sievietēm, kurām ir veikta histerektomija un kuras lieto estrogēnu saturošus medikamentus, risks ir mazāks.
• Ir viens mīts, ka personas risks ir paaugstināts, ja mātes ģimenē ir bijis krūts vēzis, tomēr risks ir tikpat liels, ja krūts vēzis ir bijis tēva ģimenē.
• Audzējs ir ļaundabīgāks, ja tas ir stingrs un neregulāras formas, savukārt labdabīgs audzējs ir apaļāks un mīkstāks.
• Krūts vēzi agrāk sauca par "mūķeņu slimību", jo starp mūķenēm ir augsta vēža incidence.
• Mammogrāfiju sāka izmantot 1969.gadā.
• 1882.gadā Amerikas ķirurģijas tēvs William Steward Halstead (1852-1922), veica pirmo radikālo mastektomiju. Līdz 70.-to gadu vidum 90% sieviešu ar krūts vēzi tika ārstētas ar šo metodi.
• Krūts barošana samazina krūts vēža risku - jo ilgāk baro bērnu, jo lielāki ieguvumi.
• Pagaidām nav skaidrs kādēļ, bet pētījumos ir pierādīts, ka pre-eklampsija ir saistīta ar samazinātu krūts vēža risku jaundzimušajam un mātei.
• Vēl arvien ir daudz neskaidrību par iespējamajiem krūts vēža cēloņiem. Iespējamie cēloņi ir dezodorantu jeb antiperspirantu lietošana, neatbilstoša lieluma krūštura nēsāšana, spontānie aborti un mākslīgie aborti anamnēzē vai krūts audu bojājumi/ sasitumi.
• Pētījumā, kurš tika publicēts žurnālā JAMA, sievietēm, kurām ir izrakstītas antibiotikas starp 1 un 25 reizēm 17 gadu laikā, ir augstāks krūts vēža risks. Šie rezultāti nenozīmē, ka sievietēm jāpārtrauc antibiotiku lietošana, bet šie medikamenti ir jālieto gudri.
• Sievietēm ar augstu krūts audu blīvumu ir 4 - 6 reizes augstāks krūts vēža risks nekā sievietēm ar zemāku krūts audu blīvumu.
• Nav atklāta saistība starp krūts implantiem un paaugstinātu krūts vēža risku.
• Medmāsām, kuras strādā nakts maiņās, un stjuartēm, kuriem ir cirkādes ritmu traucējumi, ir paaugstināts krūts vēža risks. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra ir secinājusi, ka maiņu darbs, īpaši naktīs, ir kancerogēns cilvēkiem.
• Gandrīz 10,4% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm ir krūts vēzis.
• Katru gadu apmēram 1,2 miljoni jauni krūts vēža gadījumi tiek diagnosticēti visā pasaulē. 75% ir sievietēm pēc 50 gadu vecuma.
• American Journal of Clinical Nutrition publicētā pētījumā ir secināts, ka augstāks krūts vēža risks ir sievietēm, kuras lieto multivitamīnus.
• Pētījumos ir atklāts, ka granātābolu ēšana var pasargāt no krūts vēža.
• Krūts vēža pacientēm ar cukura diabētu ir par 50% lielāks mirstības risks nekā tām pacientēm, kurām nav cukura diabēta.
• Ir cieša korelācija starp palielinātu svaru un krūts vēzi, īpaši tām sievietēm, kuras pieņemas svarā pusaudžu vecumā vai pēc menopauzes. Ķermeņa tauku uzkrāšanās ķermeņa augšdaļā paaugstina risku.
• Krūts vēzis bija viens no pirmajiem audzējiem, kuru aprakstīja senie ārsti. Piemēram, senajā Ēģiptē krūts vēzis tika aprakstīts vairāk nekā 3500 gadus atpakaļ.
• Oktobris ir atzīts par Krūts vēža profilakses mēnesi, pirmo reizi šo mēnesi atzīmēja 1985.gadā.
• Pētījumos ir pierādīts, ka sociālā izolācija un stress paaugstina krūts vēža izplatīšanos un augšanu dzīvnieku modeļos.
• Pētniekiem ir hipotēze, ka sievietēm kreilēm ir augstāks krūts vēža attīstības risks, jo viņām ir augstāka dažu steroīdo hormonu ekspozīcija dzemdē.

Literatūra

1. 10 Celebrities Who Battled Breast Cancer. Health.com. 2011. Accessed: January 19, 2011.
2. Bellenir, Karen, ed. 2009. Breast Cancer Sourcebook. 3rd ed. Detroit, MI: Omnigraphics.
3. Breast Cancer Facts and Figures: 2009-2010. American Cancer Society. 2009. Accessed: January 19, 2011.
4. Breast Cancer Radiation before 1984 Tied to Heart Disease. USNews. January 17, 2011. Accessed: January 19, 2011.
5. Brown, Zora K. and Karl K. Boatman, MD. 2009. 100 Questions and Answers about Breast Cancer. 3rd ed. Boston, MA: Jones and Bartlett Publishers.
6. Burnell, Brown, MD. "An Account of the First Use of Sulpheric Ether by Inhalation as an Anesthetic in Surgical Operations." Survey of Anesthesiology. 12:1991 (35:6) 375.
7. Carvalho, Lucia, RN/MSN, and James A. Stewart, MD. 2009. The Everything Health Guide to Living with Breast Cancer. Avon, MA: Adams Media
8. Epidemiology of Breast Cancer. Medicine World. Accessed: January 27, 2011.
9. Hobson, Katherine. About That Breast Implant/Cancer Risk. The Wall Street Journal. January 27, 2011. Accessed: January 27, 2011.
10. Mann, Denise. Multivitamins Linked to Breast Cancer Risk. April 1, 2010. Accessed: January 19, 2011.
11. Meet the Toddler Who Survived Breast Cancer. MSNBC. January 20, 2011. Accessed: January 25, 2011.
12. Olson, James S. 2002. Bathsheba's Breast: Women, Cancer, and History. Baltimore, MD: The John Hopkins University Press.
13. Smith, Rebecca. Eating Pomegranates May Help Prevent Breast Cancer. The Telegraph. January 5, 2010. Accessed: January 19, 2011.
14. Stein, Rob. Breast Cancer, Handedness Could be Linked. The Washington Post. September 6, 2005. Accessed: January 27, 2011.
15. Velicer, CM, et al. Antiobiotic Use in Relation to the Risk of Breast Cancer. JAMA.February 18, 2004. 291 (7): 827-835.

Ja tev atklāts audzējs (no dakteru žurnāla)

8 veselīgi ieteikumi pacientiem ar ļaundabīgu audzēju

Doctus . | 2013. gada 27. septembris

ASV 12 miljoni un Latvijā 2012.gada beigās - 71 166 (Slimību profilakses un kontroles centra dati) cilvēku bija ar ļaundabīga audzēja diagnozi, un visiem šiem pacientiem ir recidīvu, kā arī citas lokalizācijas audzēju attīstības risks. Pēc pētījumu rezultātiem, tikai 20% onkologu ar saviem pacientiem runā par veselīga dzīvesveida ieteikumiem. Vašingtonas universitātes Medicīnas skolas pētnieki ir izstrādājuši 8 ieteikumus pacientiem ar ļaundabīga audzēja diagnozi, lai uzlabotu viņu veselību.

Nesmēķēt

• Regulāri ārstam ir jājautā pacientam par viņa smēķēšanas statusu.
• Jāatgādina pacientam, ka jābūt neatlaidīgam smēķēšanas atmešanā. Parasti ir nepieciešami 6 vai 7 mēģinājumi, lai pārtrauktu smēķēšanu.
• Jāpiedāvā pacientam palīdzība smēķēšanas atmešanā: smēķēšanas atmešanas programmas, farmakoterapija u.c..

Ne visi pacienti ar ļaundabīga audzēja diagnozi saņem ieteikumu atmest smēķēšanu.  Smēķēšanas biežums starp pacientiem ar ļaundabīgu audzēju ir tāds pats vai pat lielāks nekā vispārējā populācijā un divas trešdaļas no tiem, kuri smēķēja pirms diagnozes apstiprināšanas, turpina to darīt arī pēc tam. Smēķēšana paaugstina risku saslimt ar citas lokalizācijas audzēju, paaugstina recidīvu, ar ārstēšanu saistītu komplikāciju, hronisku blakussaslimšanu (sirds un asinsvadu slimības, insults, osteoporoze) un nāves risku.

Izvairīties no pasīvās smēķēšanas

• Jājautā pacientiem, vai viņi bieži ir pasīvie smēķētāji.
• Jādiskutē par iespējām izvairīties no pasīvās smēķēšanas darbavietās un sabiedriskās vietās.
• Jājautā, vai draugi un ģimenes locekļi smēķē un jāmēģina pacients pārliecināt, ka viņam apkārt ir jābūt no tabakas dūmiem brīvai videi.

Pat atrodoties ārā, ja pacients atrodas blakus smēķētājam, viņš ieelpo tabakas kancerogēnās vielas. Ārstiem ir jāizglīto savi pacienti par pasīvās smēķēšanas negatīvajiem aspektiem.

Regulāras fiziskās aktivitātes

• Jāmudina pacientus iekļaut savā ikdienā fiziskās aktivitātes un kustības.
• Jāpiemēro fiziskās aktivitātes katra pacienta varēšanai un diagnozei.
• Jāiesaka pacientam apmeklēt speciālistu, kurš ir specializējies darbā ar pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem.

Pierādījumi par fizisko aktivitāšu drošumu un ieguvumiem no tām, ir pārliecinoši un pierāda, ka fiziskās aktivitātes uzlabo fiziskās funkcijas, stiprumu, mazina nogurumu, uzlabo dzīves kvalitāti, garīgo veselību un palīdz ārstēšanas procesā. Fiziskās aktivitātes var ietekmēt pozitīvi izdzīvotību.

Jāizvairās no svara pieauguma

• Jāatgādina pacientiem par ierobežotu sēdēšanu pie TV un datora.
• Jārosina pacientu regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
• Jāiesaka pacientam ēst mazākas porcijas un lēnāk.

Pārmērīgs svara pieaugums ir saistīts ar vēža recidīviem, samazinātu izdzīvotību un zemāku dzīves kvalitāti, kā arī palielinātu ar ārstēšanu saistītu komplikāciju risku. Ārstiem būtu jāpievērš uzmanība pacienta svaram un jāmēģina pacientu pārliecināt, cik nozīmīgi ir saglabāt veselīgu svaru.

Veselīgs uzturs

• Jāiesaka pacientam lietot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, iekļaut tos katrā maltītē.
• Jāiesaka izvēlēties pākšaugus, zivis un vistas gaļu, uzturā mazāk lietot sarkano gaļu.
• Var ieteikt pacientam apmeklēt dietologu, lai izstrādātu pacientam piemērotu uztura plānu.

Kas tieši ir veselīgs uzturs? Ir neskaitāmi pētījumi par to, kas vēža pacientiem ir veselīgs uzturs un kas nē. Šķiet, ka pozitīvi rezultāti ir uzturā, lietojot zema tauku satura diētu ar augļiem, dārzeņiem, pākšaugu olbaltumvielām un pilngraudu produktiem. Uztura bagātinātājus nav  ieteicami, izņemot D vitamīnu un kalciju, kas uzlabo kaulu veselību.

Alkohola mērena lietošana

• Būtiski ir pacientiem ar vēzi ierobežot alkohola patēriņu.
• Jārunā ar pacientu par ierobežota alkohola lietošanu dažādos pasākumos.
• Jāiesaka pacientam ārstēšanās metodes, ja pacients ir nopietns alkohola lietotājs.

Alkoholam ir gan pozitīva (samazina sirds asinsvadu slimību risku), gan negatīva (paaugstina vēža risku) ietekme uz veselību. Samērojot riskus un ieguvumus, pacientiem, kuri mēreni lieto alkoholu, var neieteikt no alkohola atteikties, bet tiem, kuri nelieto, var ieteikt mazliet lietot alkoholu. Savukārt nopietniem alkohola lietotājiem, jāiesaka samazināt izdzertā alkohola daudzums.

Jāpaliek sociāli aktīviem

• Jāatgādina pacientam, ka katru nedēļu jāapmeklē draugi un ģimenes locekļi.
• Var ieteikt pacientiem izmantot sociālos medijus, lai kontaktētos ar līdzcilvēkiem un būtu sociāli aktīvi.
• Var rosināt pacientu darboties pacientu organizācijās vai kādās atbalsta grupās.

Dzīves kvalitāte saistīta ar garīgo un fizisko jomu ir kopumā slikta pacientiem ar ļaundabīga audzēja diagnozi. Labas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem uzlabo dzīves kvalitāti, samazina slimības slogu, stresu, depresiju un nogurumu. Sociālais atbalsts veicina arī pozitīvas dzīvesveida izmaiņas, kas uzlabo fizisko veselību.

Jāveic skrīninga testi un regulāras veselības pārbaudes

• Jāatgādina pacientiem, ka ir nepieciešams veikt regulāras veselības pārbaudes, tai skaitā skrīninga pārbaudes.
• Jāpārbauda vispārējā veselība, ne tikai ar vēzi saistītie stāvokļi.

Lai uzlabotu izdzīvotību pacientiem ar ļaundabīga audzēja diagnozi, pacientiem jāveic regulārs veselības pārbaudes un jāveic visas skrīninga programmā paredzētās pārbaudes.    
Pirmavots: Medscape mājaslapā.