Par dakteri Kociņu mākslas filmā

Dakteris Juris Kociņš iekļuvis jaunā talantīgā režisora Jāņa Norda mākslas filmā "Mammu, es tevi mīlu" ("Panorāma" par šo filmu, veidotājiem un aktieriem). Tiesa gan - epizode ir ļoti neliela un daktera vārds tiek vien pieminēts. Tomēr zinātājiem nav ne mazāko šaubu, ka minētais ir tieši šis dakteris.
Jāņa Norda filmā ievijas daudz autobiogrāfisku detaļu. Ja filmas varoņa 12 gadīgā Raimonda māte ir ginekoloģe, tad arī Jāņa Norda mamma - Jevgēņija Norda strādā šajā profesijā. Tad, kad darbojās Limbažu slimnīcas ginekoloģijas nodaļa, viņa un dakteris Kociņš bija darbabiedri un, domājams, ka dakteris ir viņu arī aizvietojis nakts dežurās, kā parādīts filmā.
Filmā "Mammu, es tevi mīlu!" no ģimenes un pusaudža bērna skatījuma parādās arī tā labklājības cenas, kuru ikdienā sev pelna ginekologi un dzemdību speciālisti. Tā ir ne tikai augsta profesionalitāte un vajadzība būt formā vsos līmeņos, bet arī skriešana uz darbu jebkurā laikā. Bērni pārsvarā mīl nākt pasaulē naktīs un arī filmā daktere, tikko vakarā pārnākusi, saņem zvanu un steidzas uz slimnīcu. Ko šajā naktī dara un piedzīvo viņas dēls - tas mammai paliek noslēpums. Puika mammai arī nevar pateikt, ka nakts piedzīvojumos pazaudējis saksofonu - mamma taču tik bieži atgādina, ka tā ir saudzējama. dārga dāvana.
Varbūt tieši tā varētu teikt par labiem ginekologiem un dzemdību speciālistiem - tā ir saudzējama un dārga dāvana katrai pacientei, lai arī ne vienmēr pacientes apzinās visu pilno cenu, ko mediķi un viņu ģimenes maksā par būšanu šajā profesijā.

Ja vēlaties dzemdēt mājās (no www.kasjauns.lv)

Veselības ministre: valsts mājdzemdības varētu finansēt 30-50 latu apmērā (24)

Komentāri: (24)

17.jūlijs 2013  17:29

Valsts varētu apmaksāt mājdzemdības 30-50 latu apmērā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" trešdien pauda veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība").

Arvien vairāk sieviešu slimnīcas vietā izvēlas bērniņu dzemdēt mājās.

• Mirusi aktrise Elita Krastiņa (25)

• Tā ģērbjas sieviete, kurai ir alerģija pret sauli. FOTO (15)

• Petrosjanam Jūrmalā misēklis. Aizmirst uzvilkt zeķi. FOTO (13)

• Trakāk nekā ziepju operā! Viņš vienlaikus dzīvo ar 4 sievietēm, un pamanās melot mums visām... (42)

• Traģiskā avārijā Kurzemē gājis bojā vīrietis un mazs zēns (9)

Ministre gan norādīja, ka šaubās, vai mājdzemdību pakalpojuma sniedzēji piekritīs šādam tarifam jeb valsts apmaksai par pakalpojumu.

Turklāt par iespējamo valsts apmaksas apjomu pašlaik esot pāragri runāt, jo mājdzemdību speciālisti nav aprēķinājuši attiecīgos palīdzīgas sniegšanas tarifus.

Vienlaikus Circene norādīja, ka, ja standarta dzemdības slimnīcā valstij izmaksā apmēram 180 latus, tad atrēķinot daudzās ar stacionāru saistītās komponentes mājdzemdību pakalpojums varētu maksāt 30-50 latus. "Es gan neesmu pārliecināta, vai mājdzemdību speciālisti par tik mazu maksu šo pakalpojumu gribēs sniegt," viņa teica.

Viņa arī norādīja, ka, lai arī Latvijā kā jebkurā demokrātiskā valstī ģimenēm ir iespēja izvēlēties, kur notiks dzemdības, taču vērtējot savu ārstes pieredzi, Circene tomēr ieteica izvēlēties dzemdēt stacionāros. "Daudzas dzemdības notiek ļoti labi, ja tās ir normālas dzemdības, bet jebkurā gadījumā var rasties sarežģījumi, kas prasa nopietnu iejaukšanos un tas vairs nav par labu mājas dzemdībām," viņa teica.

Veselības ministre akcentēja, ka pirms izdarīt izvēli par labu mājdzemdībām grūtnieces vajadzētu izglītot un vispusīgi informēt par iespējamajiem sarežģījumiem un riskiem. Pēc Circenes teiktā, tas būtu jādara vecmātēm un ģimenes ārstiem.

Iepriekš tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka tiesību aktu nepilnību dēļ sievietēm Latvijā liegts saņemt valsts apmaksātu plānotu mājdzemdību palīdzību. Tas, pēc tiesībsarga vērtējuma ir uzskatāms par Satversmē noteikto tiesību pārkāpumu.

Atzinumā tiesībsargs uzsver, ka grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt mājās, ir tiesīgas saņemt līdzvērtīga apjoma valsts apmaksātu dzemdību palīdzību kā grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt stacionāros. Tādējādi šo personu grupai ir tiesības vērsties Nacionālajā veselības dienestā un lūgt finanšu līdzekļu atmaksu.
Tāpat tiesībsarga atzinumā norādīts arī uz normatīvo aktu nepilnībām, kas atbildīgajām institūcijām ir jānovērš. Tiesībsargs lūdz ministru prezidentu, Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu mēneša laikā kopš atzinuma saņemšanas sniegt informāciju par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem Satversmes 91. pantā noteikto tiesību nodrošināšanā un uz plānotu mājdzemdību finansēšanu.
BNS, Foto: Bulls Press

Dakteru žurnāls par kontracepciju

Pētījuma rezultāti par kontracepcijas metodes izvēli ārstu populācijā

Dzintara I. | Jūnijs 2013

Mūsdienās sievietēm ir plaša kontracepcijas metožu izvēle. Tas, kā sieviete izvēlas sev un konkrētai dzīves situācijai piemērotāko kontracepcijas metodi, vēl arvien nav pilnībā skaidrs. Izvēlētās metodes būtiski atšķiras starp valstīm, to var ietekmēt gan kulturālās atšķirības, gan izmaksas un pieejamība, gan katras metodes  ieguvumu–riska attiecība.

Iepriekš pētījumos pierādīts: tas, ja ārsts pats menopauzē lieto orālo kontracepciju vai hormonu terapiju, ietekmē pacienta izvēli. Ārsti, kas paši lieto šīs metodes, iesaka tās arī saviem pacientiem. Pacientiem ir lielāka uzticība, ja ārsts saka – arī viņš pats to lieto.

Materiāls un metodes

2011. gada rudenī starptautiska pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas kontracepcijas metodes izvēlas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kā arī to, vai personīgā pieredze ietekmē rekomendācijas pacientiem. Tā bija anonīma aptauja interneta vidē, kopumā aptaujā piedalījās 1001 veselības aprūpes speciālists (672 ginekologi-dzemdību speciālisti, 314 ģimenes ārsti un 15 vecmātes) no desmit valstīm, šie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji bija vecumā no 25 līdz 55 gadiem, viņi visi konsultē jautājumos par kontracepcijas metodes izvēli un izraksta kontracepcijas līdzekli, šajā jomā strādā vismaz 3-25 gadus un vairāk nekā 75% laika velta pacientu tiešai aprūpei. Aptauju finansēja Bayer Healthcare Pharmaceuticals, bet realizēja Ipsos Health Intl. Latvijā šā gada aprīlī-maijā notika līdzīga aptauja: uz jautājumiem atbildēja 166 veselības aprūpes sniedzēji (95 ģimenes ārsti, 71 ginekologs-dzemdību speciālists un vecmāte). Latvijā aptauju organizēja SIA Baltic In-door Communications.

Aptaujas anketas 13 jautājumus izstrādāja Ipsos, jautājumu pirmā daļa fokusējās uz ieteikumiem kontracepcijas jautājumos. Veselības aprūpes speciālistiem tika lūgti trīs ieteikumi divām sieviešu grupām:

A grupa - sievietes, kam nepieciešama kontracepcija periodā starp bērnu dzimšanu;

B grupa - sievietes, kas bērnus vairs neplāno.

Aptaujas otrajā daļā bija jautājumi par personīgās kontracepcijas metodēm un iemesliem, kāpēc izvēlēta konkrētā metode.

Rezultāti

Starptautiskajā pētījumā piedalījās mazliet vairāk sieviešu nekā vīriešu un vidējais laiks, kas tiek veltīts tiešai pacientu aprūpei, bija vairāk nekā 90%. Aptaujā Latvijā vairākums aptaujāto bija sievietes (97,2% no ginekologiem-dzemdību speciālistiem un 98,9% no ģimenes ārstiem), tiešai pacientu aprūpei 87,4% ginekologu-dzemdību speciālistu un 70,6% ģimenes ārstu veltīja vairāk nekā 70% no darba laika.

Starptautiskajā pētījumā, analizējot respondentu sadalījumu pa vecumgrupām secināts, ka ģimenes ārsti bija jaunāki nekā ginekologi-dzemdību speciālisti (vecumgrupā 25-35 gadi attiecīgi 25,2% un 15,5%), vairāk ginekologu-dzemdību speciālistu bija vidēja vecuma (vecumgrupā 36-45 gadi attiecīgi 41,2% un 33,8%), savukārt vecumgrupā 46-55 gadi atšķirību starp abām specialitātēm nebija. Aptaujātie Latvijā bija mazliet vecāki nekā pētījumā aptaujātie: vecumgrupā līdz 35 gadiem bija 15,5% ginekologu-dzemdību speciālistu un 9,5% ģimenes ārstu, vidējā vecumgrupā (36-45 gadi) bija vairāk ģimenes ārstu nekā ginekologu-dzemdību speciālistu (attiecīgi 34,7% un 21,1%), savukārt vecumagrupā 46 un vairāk gadi vairāk bija ginekologu-dzemdību speciālistu (attiecīgi 63,4% un 55,8%).

Gan starptautiskajā pētījumā, gan Latvijā visbiežāk ieteiktās kontracepcijas metodes A grupai bija kombinētā orālā kontracepcija (KOK), bet B grupai - levonorgestrelu atbrīvojošā intrauterīnā spirāle (LNG IUS). Tie veselības aprūpes speciālisti, kas paši vai viņu partneres lietoja KOK un LNG IUS, daudz biežāk attiecīgi A un B grupai ieteica tieši šīs metodes. Gan pētījumā, gan Latvijas aptaujā secināts, ka ārstu ieteikto kontracepcijas metodes izvēli lielākoties ietekmē pacientes ģimenes situācija un augsta kontraceptīvā efektivitāte, kā arī metodes iespējamās blakusparādības.

Pētījumā 53,9% respondentu atzīmēja, ka paši vai viņu partneri lieto kādu no kontracepcijas metodēm, savukārt 27,3% nelietoja nekādu kontracepcijas metodi, 18,8% nevēlējās atklāt, vai izmanto kontracepciju, bet 7,2% nebija atbildējuši uz šo jautājumu. Latvijā 70,4% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 67,4% ģimenes ārstu lieto kādu no kontracepcijas metodēm. No 540 kontracepcijas lietotājiem pētījumā trīs biežākās kontracepcijas metodes bija LNG IUS (29,3%), KOK (20%) un prezervatīvi (17%). Ginekologi-dzemdību speciālisti biežāk izvēlējās LNG IUS nekā ģimenes ārsti (p=0,014). Latvijā veselības aprūpes profesionāļi biežāk izvēlas LNG IUS (33,3% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 18,8% ģimenes ārstu), KOK (21,7% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 15,3% ģimenes ārstu) un prezervatīvus (15% ginekologu-dzemdību speciālistu un vecmāšu un 35,3% ģimenes ārstu). Retāk izmantotās metodes ir zemādas implanti, kontraceptīvie plāksteri, vara spirāles u.c. Pēc šiem rezultātiem redzams, ka ginekologi-dzemdību speciālisti gan pasaulē, gan Latvijā ir vairāk informēti par kontracepcijas metodēm un biežāk izvēlas LNG IUS un KOK, savukārt ģimenes ārsti priekšroku dod prezervatīviem.

Gan pašu ārstu kontracepcijas metodes izvēli, gan viņu ieteikumus pacientiem ietekmē kontracepcijas līdzekļa efektivitāte, ģimenes situācija un medicīniski apsvērumi.

Secinājumi

Vispopulārākā kontracepcijas metode aptaujātajiem bija LNG IUS, izņemot ģimenes ārstus Latvijā, kas priekšroku dod prezervatīvu lietošanai. Kontracepcijas metodes izvēli ietekmē ģimenes situācija, vecums un profesija. Pētījumā secināts, ka personīgā pieredze, lietojot konkrētu kontracepcijas metodi, ietekmē rekomendācijas pacientiem par kontracepciju. Kopumā var secināt, ka starptautiskajā pētījumā un aptaujā Latvijā iegūti ļoti līdzīgi rezultāti un mūsu veselības aprūpes speciālisti kontracepcijas izvēles ziņā un padomos pacientiem īpaši neatšķiras no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pasaulē.

Vairāk lais "Doctus"

Slimības lapu termiņus ar septembri samazinās

Veic grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā
Veselības Ministrija . | 2013. gada 9. jūlijs
Šodien, 9.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību*. 
Grozījumi noteikumos paredz samazināt laika posmu, kurā ārstējošais ārsts vai ārsta palīgs vienpersoniski ir tiesīgs izsniegt darbnespējas lapu. Grozījumu mērķis ir nodrošināt pacientam efektīvāku ārstēšanu un ātrāku nokļūšanu pie speciālista ilgstošas darbnespējas gadījumā, lai savlaicīgāk saņemtu nepieciešamo terapiju. Tādējādi plānots mazināt iespējamās kļūdas slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī novērst darbnespējas lapu nepamatotu izsniegšanu.
Paredzēts, ka turpmāk ārstējošais ārsts vienpersoniski darbnespējas lapu varēs pacientam izsniegt līdz 30 dienām (līdzšinējo 45 dienu vietā), savukārt ārsta palīgs - līdz 10 dienām (līdzšinējo 45 dienu vietā).
Tāpat grozījumos noteikts, ka turpmāk darbnespējas A un B lapā nebūs obligāti jālieto ārstniecības iestādes zīmogs. Tā vietā ārsts un ārsta palīgs varēs lietot personīgo spiedogu.
Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā ar 2013.gada 1.septembrī.

Vai dzemdēt ūdeni - dakteru žurnāla pētījums

http://www.doctus.lv/2013/7/dzemdibu-udeni-un-klasisko-dzemdibu-salidzinajums
Klīniskā prakse

Dzemdību ūdenī un klasisko dzemdību salīdzinājums

Purvinska K., Vedmedovska N. | Jūlijs 2013

Dzemdības ūdenī ir dzemdības, kad mazulis piedzimst ūdenī, mātei atrodoties vannā. [3] Ir svarīgi nejaukt dzemdības ūdenī ar relaksāciju ūdenī aktīvās fāzes laikā un jaundzimušā piedzimšanu uz dzemdību galda. Veikti vairāki pētījumi, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības un iegremdēšanās ūdenī dzemdību I fāzē, bet ir ļoti maz pētījumu, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības ar dzemdībām ūdenī, kad jaundzimušais pasaulē nāk zem ūdens.

Aktualitāte

Lai gan dzemdības ūdenī Latvijā pieskaitāmas netradicionāliem dzemdību veidiem, vērojams to skaita pieaugums. 2010. gadā Rīgas Dzemdību namā tika pieņemtas 6236 dzemdības, 0,08% no tām bija dzemdības ūdenī. 2011. gadā Rīgas Dzemdību namā tika pieņemtas 5716 dzemdības, no tām 0,45% bija dzemdības ūdenī.

Pētījuma mērķis bija novērtēt dzemdēšanas ūdenī iedarbību uz dzemdētāju un jaundzimušo pirmajos divos dzemdību posmos.

Pētījuma hipotēzes:

• dzemdības ūdenī palielina pēcdzemdību infekciju rašanās varbūtību mātei un jaundzimušajam, pēcdzemdību asiņošanas risku mātei;
• dzemdības ūdenī palielina risku jaundzimušajam, piemēram, elpošanas problēmas, nabas saites plīsumu, kura sekas ir asiņošana, infekcijas un bērna ievietošana jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā;
• iegremdēšanās ūdenī dzemdību laikā tiek saistīta ar sāpju mazināšanos kontrakciju laikā un mazāku nepieciešamību lietot analgētiskus līdzekļus, īsāku dzemdību periodu, mazāku nepieciešamību stimulēt dzemdību darbību, mazāku perineālo traumu un operatīvās iejaukšanās skaitu.

Pētījuma metodes

Aprakstošu retrospektīvu gadījumu kontrolētu pētījumu veica Rīgas Dzemdību namā, izmantojot arhīva datubāzi. Pētījuma populācija: Rīgas Dzemdību nama dzemdētājas, kas 2010.-2012. gadā dzemdēja ūdenī (ŪDZ). Kontroles grupu (KG) veidoja katras nākamās divas pacientes, kas dzemdēja pēc pētījumā iekļautā gadījuma.

Perinatālā iznākuma novērtēšanai izmantoja šādus kritērijus: gestācijas laiks, atrisinot grūtniecību, dzemdību vadīšanas taktika, dzemdību darbības stimulācija, dzemdību posmu ilgums, asins zudums dzemdību laikā, maksts un starpenes plīsums dzemdībās, epiziotomiju skaits, pēcdzemdību septiskās slimības un ārstēšanās ilgums stacionārā.

Jaundzimušā veselības stāvokļa novērtēšanai izmantoja šādus kritērijus: Apgares skalas novērtējums 5 minūtes pēc dzimšanas < 7, jaundzimušā ievietošana jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā (JITN); ārstēšanas ilgums JITN; jaundzimušā komplikācijas un nāve.

Analīzei izmantoja informāciju no dzemdību un jaundzimušo vēsturēm un protokoliem.

Lai novērtētu dzemdību atsāpināšanas nepieciešamību, tika reģistrētas un analizētas visas anestēzijas metodes un dzemdību sāpju mazināšanai lietotie medikamenti abās grupās.

Pētījuma ētiskie aspekti: pētījumā netiek izmantoti personas dati. Informācija tika ievākta atbilstīgi protokolam un glabāta elektroniski, vēlāk tā tika šifrēta un apstrādāta statistiski, izmantojot MS Excel 2007 un SPSS programmas 20. versiju. Statistiskās ticamības vērtēšanai izmantoja Man-Whitney un Fišera testu. Par statistiski nozīmīgu atšķirību uzskatījām p < 0,05.

Rezultāti

Pacienšu demogrāfiskie dati

Visas grupas bija statistiski ticami vienādas pēc vecuma. Vidējais vecums sievietēm ŪDZ grupā bija 30 gadi (± 3,8), KG - 29,1 gads (± 5,2). Pētījumā nekonstatēja statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām dzīvesvietas (p > 0,05) un nodarbinātības (p > 0,05) ziņā.

Bija statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām izglītības līmeņa ziņā (p < 0,05): ŪDZ grupā augstākā izglītība bija 89% pacienšu (KG - 58%).

Bija statistiski nozīmīga atšķirība ģimenes statusā: reģistrētu laulību vairāk bija ŪDZ grupā (76%, KG - 55%).

Pacienšu klīniskie dati

Statistiski nozīmīga atšķirība (p = 0,03) legālo abortu skaitā starp grupām, kas biežāk bija kontroles grupā (73%) nekā ŪDZ grupā (62%).

Pašreizējās grūtniecības laikā nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p > 0,05) starp grupām attiecībā uz grūtnieču anēmiju (15,22% ŪDZ grupā - 19,57% KG), priekšlaicīgu dzemdību draudiem (8,7% ŪDZ grupā - 7,61% KG).

Akūtas elpošanas ceļu vīrusinfekcijas (ARVI) grūtniecības laikā pārslimojušas trīs ŪDZ pacientes un četras KG pacientes (6,52% ŪDZ - 4,35% KG). Trīs ŪDZ pacientes (6,52%) un trīs KG pacientes (3,26%) grūtniecības laikā pārslimojušas urīnceļu infekciju (UCI) un ārstēšanas kursā saņēmušas antibakteriālus līdzekļus. Divas ŪDZ pacientes (4,34%) un viena KG paciente (1,08%) grūtniecības laikā pārslimoja pneimoniju un lietoja antibakteriālus līdzekļus. Preeklampsiju novēroja vienai KG pacientei (1,08%), trim KG pacientēm bija grūtniecības hipertensija (3,26%). Pozitīvs uzsējums uz bēta hemolītisko streptokoku bija vienai ŪDZ pacientei (2,17%) un četrām KG pacientēm (4,35%).

Ekstraģenitālās slimības abās grupās statistiski nozīmīgi neatšķīrās (p = 0,286). Vairogdziedzera slimības (n = 1), reimatoīdās slimības (n = 1), veģetatīvā distonija (n = 1) tika konstatētas ŪDZ pacientēm.

Grūtniecības atrisināšana

Nebija statistiski nozīmīgas (p = 0,825) atšķirības starp grupām grūtniecības atrisināšanā.

Spontānas dzemdības bija 40 ŪDZ pacientēm (86,96%) un 74 KG pacientēm (80,43%).

Inducētas dzemdības bija sešām ŪDZ pacientēm (13,04%) un 12 KG pacientēm (13,04%).

Bija četras ķeizargrieziena operācijas kontroles grupā (4,35%), neviena ŪDZ grupā. Vagināli asistētas dzemdības - divas kontroles grupā (2,17%), neviena ŪDZ grupā.

Indikācijas ķeizargrieziena operācijai divām pacientēm bija patoloģiska kardiotokogramma (KTG), vienai pacientei bija augļa-iegurņa nesaderība, bet vienai pacientei konstatēja akūtu simfizītu.

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības dzemdību stimulācijā (p = 0,953). ŪDZ grupā ar oksitocīnu stimulēja 36,96% pacienšu (n = 17), kontroles grupā - 31,87% (n = 29). Ar amniotomiju ŪDZ grupā nestimulēja nevienu pacienti, bet kontroles grupā stimulēja četras (4,4%).

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p > 0,05) dzemdību posmu ilgumā. ŪDZ grupā vidējais I posma ilgums bija 383 minūtes, kontroles grupā - 370 minūtes. II posma vidējais ilgums ŪDZ grupā bija 55 minūtes, kontroles grupā - 30 minūtes. III posma vidējais ilgums ŪDZ grupā bija desmit minūtes, kontroles grupā - 10,5 minūtes.

Dzemdību atsāpināšanas biežumā statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām nekonstatēja (p = 0,152). ŪDZ grupā neatsāpināja 87% sieviešu, kontroles grupā - 76%. Netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām intramuskulāro un inhalējamo anestēzijas līdzekļu izmantošanā - 2% ŪDZ grupā izmantoja inhalējamos anestēzijas līdzekļus (slāpekļa oksidulu), nevienai kontroles grupas pacientei to neizmantoja. 11% pacienšu ŪDZ grupā atsāpināja ar intramuskulārās atsāpināšanas metodēm (No-Spa), kontroles grupā šo metodi izmantoja 14%. Bija statistiski nozīmīga (p = 0,029) atšķirība EA izmantošanā: kontroles grupā to izmantoja 10% pacienšu (n = 9), ŪDZ grupā nevienai.

Komplikācijas dzemdību laikā

Statistiski nozīmīgu atšķirību starp grupām (p = 0,0009) konstatēja attiecībā uz I pakāpes maksts un starpenes plīsumiem.

I pakāpes starpenes plīsums bija 63% ŪDZ grupā un 25% kontroles grupā. Nekonstatēja statistiski nozīmīgu atšķirību (p > 0,05) starp parējām maksts un starpenes plīsumu pakāpēm:

II pakāpes starpenes plīsums bija tikai divām pacientēm no kontroles grupas,

dzemdes kakla I pakāpes plīsums - 2,17% ŪDZ grupā un 8% kontroles grupā, dzemdes kakla II pakāpes plīsums - vienai kontroles grupas pacientei (1,08%).

Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība (p > 0,05) starp grupām attiecībā uz epiziotomiju - tā veikta 15% pacienšu ŪDZ grupā un 22% no kontroles grupas.

Asins zudums dzemdību laikā abās grupās visām pacientēm bija fizioloģisks - ne vairāk par 500 mililitriem vaginālajās dzemdībās (vidējais 250 ml) un 1000 mililitriem ķeizargrieziena operācijās. Tāpat nevienai pacientei no abām grupām pēcdzemdību periodā netika konstatēta septiska slimība.

Perinatālais iznākums

Grūtniecības atrisinājuma ziņā netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība gestācijas laikā (p = 0,599) un jaundzimušo svarā (p > 0,05). Vidējais gestācijas laiks un jaundzimušo svars grūtniecības atrisinājumā ŪDZ grupā bija 39,87 nedēļas un 3624 grami, kontroles grupā - 39,7 nedēļas un 3605 grami.

Nebija statistiski nozīmīgas atšķirības (p = 0,274) ārstēšanās ilgumā stacionārā starp grupām (3 dienas ŪDZ grupā - 3,4 dienas kontroles grupā). Pētījumā nekonstatēja jaundzimušo dzimuma atšķirību grupās: zēni 39% ŪDZ grupā - 42% kontroles grupā, meitenes 61% ŪDZ grupā - 58% kontroles grupā.

Novērtējums pēc Apgares skalas < 7 ballēm 5. min. abās grupās nebija nevienam jaundzimušajam.

Statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām jaundzimušo veselības stāvoklī pēc dzemdībām nebija (p = 0,743). JITN tika ievietoti divi dzemdībās ūdenī dzimušie un viens kontroles grupā dzimušais. Bērnu nodaļā tika ievietoti divi jaundzimušie no ŪDZ grupas un septiņi jaundzimušie no KG. Vienu kontroles grupas jaundzimušo pārveda uz Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu. Diviem ūdenī dzimušajiem bija RDS, vienam kontroles grupā dzimušajam bija sepse.

Secinājumi

• Dzemdības ūdenī nav saistītas ar lielāku infekcijas un pēcdzemdību asiņošanas risku mātei.
• Dzemdības ūdenī nepalielina infekciju risku jaundzimušajiem.
• Dzemdības ūdenī nav saistītas ar nopietnāku saslimstību jaundzimušajiem, nedz arī elpošanas problēmām, nabas saites plīsumu ar hemorāģiju.
• Dzemdības ūdenī nav saistītas ar zemākiem Apgares skalas rādītājiem pirmajā minūtē pēc dzimšanas.
• Dzemdības ūdenī nepalielina to jaundzimušo skaitu, kas jāievieto bērnu nodaļā vai JITN.
• Iegremdēšanās ūdenī mazina nepieciešamību pēc epidurālās anestēzijas.
• Dzemdības ūdenī nepaildzina dzemdību posmus.
• Dzemdībās ūdenī nav lielākas nepieciešamības stimulēt dzemdību darbību ar oksitocīnu.
• Dzemdēšana ūdenī nemazina maksts un starpenes plīsumu biežumu, bet pazemina maksts un starpenes plīsumu smaguma pakāpi.
• Dzemdības ūdenī nav saistītas ar lielāku nepieciešamību pēc ķirurģiskas iejaukšanās.