svētdiena, 2018. gada 28. janvāris

Pazīstamais ginekologs Juris Kociņš: Ja vēlas bērnu, klēpī jābūt dzīvībai (no žurnāla 36,6)

Pazīstamais ginekologs Juris Kociņš: Ja vēlas bērnu, klēpī jābūt dzīvībai
LAURA MANGULE
15. janvāris, 2018 8

Ginekologs Juris Kociņš pazīstams ar to, ka ārstē savas pacientes ar rokām. Procedūra nav patīkama, tomēr efektīva, tādēļ sievietes mēro ceļu uz ārsta privātpraksi Limbažos cerībā atbrīvoties no iekaisumiem vai sāpēm vēderā. Vairākums ierodas, jo nekādi neizdodas tikt pie bērniņa. Viņš pats par sevi saka: “Es neesmu tas maigākais dakterītis, tādēļ sieviete ierodas, kad jau visur ir pabijusi un visu izmēģinājusi.”


Neauglības iemesli var būt ļoti dažādi, bet cik bieži cēlonis ir galvā? Esat minējis, ka, piemēram, miomas rodas no nespējas dāvāt mīlestību, naida pret vīriešiem. Tā psihosomatikas grāmatās raksta, ka naids pret vīriešiem izpaužas kā mezglu veidošanās dzemdē.

Galvenais dators ir galva, kas tālāk regulē visu pārējo. Ja tiek sūtīta nepareiza informācija, visi orgāni darbojas nepareizi. Protams, ķermeņi ir dažādi. Var būt ģenētiski stabils ķermenis, kurš strādā kā pulkstenis, iztur lielu slodzi, fiziskos, emocionālos pārbaudījumus. Vājāku ķermeni no līdzsvara var izsist stiprāka vēja pūsmiņa vai kāds skarbāks vārds.

Bērniņš ir attiecību – mīlestības un laba seksa – auglis. Ja atnāk ar domu – es gribu bērnu, bet vīrs ir tikai kā sēklas donors –, ir ļoti maza cerība dabīgā veidā tikt pie bērna. Protams, mēdz notikt pavisam vienkārši – vīrietis ieliek partnerē savu sēkliņu, un abi tiek pie bērniņa. Var jau tā dzīvot, un arī bērni var būt, bet ne desmit.
Sievietei ir krūtis, dzemde, olnīcas, bet viņa nav pamodusies. Viņa veic mīlas aktu, bet nezina, kas ir orgasms. Var jau teikt, ka orgasms nav jājūt, bērnu var ieņemt tāpat.

Ja sievietei tas nav svarīgi, tad ķermenis patiesi var ieņemt bērnu bez orgasma. Neauglības gadījumā tomēr jāmeklē, kādām jābūt sajūtām, lai dzemde, olnīcas un olvadi darbotos saskaņoti.

Vīrietis nespēj veikt mīlas aktu, ja viņam nav erekcijas. Toties sieviete bērnu radīšanas aktu var veikt arī tad, ja viņa neko nejūt. Dažkārt kaut ko sajūt, bet ne līdz galam, akta laikā tiek mazliet uzstimulēta, bet paliek pusratā. Šie puskairinājumi veicina sastrēgumus dzemdē, mazajā iegurnī. No tā sāp mugura, kājas, tiek traucēta asinsrite, pievienojas tūska, lēna vielmaiņa, skābie vielmaiņas produkti, iekaisumi un baktērijas. Beigās iznāk tā, ka sieviete vairs nevar pamīlēties, jo vēders ir sāpīgs.

Var veikt kaudzēm analīžu, izmeklējumu, bet, ja vēders, dzemde, olvadi ir sāpīgi, jāsāk ar vienkāršo – jāatbrīvo vēders, lai var mīlēties bez ierobežojumiem. Lai tas nav iemesls, kāpēc nevar justies labi seksa laikā.

Vai, redzot pacienti, jūs jau spējat aptuveni noteikt problēmu cēloņus? Ko jūs analizējat? Kam pievēršat uzmanību?

Ļoti bieži var spriest jau pēc vizuālā tēla – apģērba krāsas, svārkiem, sievietes vēlmes izpušķoties, parādīties tā, lai kāds viņu iekāro, vai tieši otrādi – vēlme slēpties. Pamanu roku kustības, kāju sakrustošanu. Pēc tam seko pāris vārdu, un tad noskaidrojas, kas ir kas. Maldīgs pirmais priekšstats ir ļoti reti.

Pēdējā laikā manu pacienšu kontingents izveidojies tāds, ka viņas grib tikt pie bērniņa, tādēļ man pat nav jāsasprindzina prāts un jāanalizē viņu āriene.

Visnepatīkamāk ir paziņot pacientei, ko viņa dara nepareizi. Neviena to negrib dzirdēt, jo dzīvo ar pārliecību, ka visu dara pareizi. Tad kļūstu par rupekli, jo, redz, esmu atļāvies pateikt ne to, ko vajag.

Bet, protams, ir daudz sieviešu, kuras mani sadzird. Tad ir ļoti patīkami šādu pacienti satikt vēlreiz. Iepriekš viņa atnākusi nekādas krāsas tērpā, bet nākamreiz par to ir padomājusi un ieradusies sievišķīga.

Citkārt sieviete atnāk un saka: “Man te, dakter, ir analīzes, tāds hormons, šitāds…” Taču liec tai mapei mieru! Vispirms pamosties!

Parasti par neauglību skaļāk uztraucas sievietes. Taču pastāv 50% iespēja, ka neauglīgs ir vīrietis.

Jā, bet varbūt sieviete ir cēlonis tam, ka vīrietis ir neauglīgs? Vīrišķā auglība ļoti atkarīga no sievietes. Var būt ļoti kaislīga sieviete, bet vīrietim pabeigt mīlas aktu viņā ir ļoti grūti, jo viņai nav orgastiskās aploces, kas palīdz vīrietim iztukšoties. Tad viņš vairākkārt kļūst pilns, un priekšdziedzerī rodas sastrēgums.

Vīriešus mēdz vainot pāragrā ejakulācijā, bet problēmas cēlonis var būt sausa sieviete. Vienreiz paliek neapmierināta, otro, trešo, ceturto reizi. Tad veidojas saspringumi, sastrēgumi un sāpes.

Varbūt mans iespaids par veselām sievietēm nav pareizs, jo pie manis nāk tikai tās, kurām ir seksuālas dabas problēmas. Es neesmu tas maigākais dakterītis, tādēļ sieviete ierodas, kad jau visur ir pabijusi un visu izmēģinājusi. Mēdz būt, ka atnāk paciente ar brīvu, kustīgu klēpi, bet sūdzas par neauglību. Ja neredzu nekādu vainu, tad gan saku: zini, būtu jāpārbaudās tavam vīrietim.

Var pat būt tā, ka sievietes iegurnis ir brīvs, ovulācija notiek, dzemdes gļotāda reaģē, polipu nav, olvadu necaurlaidības nav, vīrieša sēkla ir laba, bet pie bērniņa tikt neizdodas. Nezinu, ko tādās reizēs teikt. Tad var pētīt antivielas pret spermu vai individuālu nesaderību. Katram jau gribas būt tam īpatnējam gadījumam: redz, man viss ir kārtībā, bet ir alerģija, nepanesība.

Milzīga nozīme ir saspēlei starp vīrieti un sievieti. Vistrakākā ir atziņa, ka cilvēks, ar ko esi salaulāts, nemaz nav tavs īstais, jo pret viņu neko nejūti. Ikdiena ir viena vienīga pelēcība. Tad jādomā, kā dzīvē atrast citas emocijas, kā attiecības saglabāt, kā uzturēt dzirksti. Sievietes uzdevums ir pavardā uzturēt oglīti. Nez kāpēc viņas uzskata, ka tā ogle ir jānes vecim. Ja sieviete uzturēs oglīti, tad vīrietis mājās gan malku, gan gaļu sanesīs.



Agrāk sievietes vairāk dzīvoja saskaņā ar dabu?

Kad es sāku strādāt, dzemdēšanas laiks bija 17–19 gadu. Sieviete 35 gados jau skaitījās veca dzemdētāja. Mūsdienās sieviete bieži vien ir jau sabojājusies ar emancipāciju, strādāšanu, karjeru un savu sievišķību ir nokāvusi. Dažkārt jāmācās no jauna saprast, kā uzvesties, ko redzēt, dzirdēt, kur atvērties.

Daudzas pacientes pēc jūsu apmeklējuma tiek pie bērniņa. Ko jūs vizītes laikā tādu darāt?

Mēģinu pārtraukt apburto loku. Sieviete ir pelnījusi justies labi, tajā skaitā mīlas aktā. Nepietiek ar to, ka ir dzemde un akta laikā tā nepiedalās vai ir sāpīga, stīva, nekustīga. Tur jābūt dzīvībai. Ja ir sāpes, iekaisums, mēģinu no tā atbrīvot. Tikko vēders atbrīvojas, tā viss nokārtojas pats no sevis.

Lasīju, ka jūs strādājat ar rokām. Vai to sauc par ginekoloģisko masāžu?

Nevēlos to saukt par masāžu. Varbūt rezultātā tā sanāk, bet izmeklēšanas laikā cenšos sataustīt to, par ko mums mācīja institūtā. Zinu, ka pasaulē ginekoloģijā ir manuālās terapijas speciālisti. Tas, ko es daru, drīzāk ir nevis masāža, bet manuālā terapija. Sataustu dzemdi, dzemdes kaklu, priekšējo un aizmugurējo sienu, olnīcas. Pārbaudu, vai nav iekaisumu, vai olnīcas un dzemde brīvi kustas. Katram orgānam ir sava vieta un savs kustību, svārstību režīms.

Dzemde ir iekārta vairākās saitēs. Ja ir saspringums, iekaisums, saites pietūkst, un pa tām ejošie asinsvadi tiek saspiesti. Uz tūskas fona mazinās dzemdes, olnīcu un olvadu kustīgums. Saspiestie asinsvadi nevar nodrošināt normālu asinsriti un vielmaiņu reproduktīvajos orgānos. Ja dzemdi izkustina, asinsrite normalizējas, mazinās tūskainība, spazmas, iekaisums. Ķermenim piemīt atjaunošanās spējas, tam vajag tikai nedaudz palīdzēt. Pēc tam sievietei ir labi un pat iestājas grūtniecība. Kāda pat atklāti pasaka: nezināju, ka seksa laikā var būt tik labi.

Cik bieži novērojat šādu orgānu nekustību?

Ļoti bieži, bet par to nemēdz runāt. Seksuālā disfunkcija ir visu ginekoloģisko problēmu pamatcēlonis, par ko cilvēki nevēlas atklāti runāt. Bet par seksu un attiecībām ir jārunā. Ir jātrenē ne tikai rokas, kājas, bet arī savs klēpis. Protams, var dzīvot tāpat, no tā nemirst. Tomēr, ja vēlas bērnu, klēpī ir jābūt dzīvībai. Nav jēgas veikt mākslīgo apaugļošanu, ja dzemde un olvadi ir saspringuši, nekustīgi. Tā ir līdzekļu izšķērdēšana.




Vairāk par to, ar kādiem paņēmieniem ginekologs ārstē savas pacientes un kā sieviete pati var veicināt klēpja dzīvīgumu, lasi žurnāla “36,6 °C” janvāra numurā vai tā elektroniskajā versijā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru