“Tu nevari neko paveikt labi vai ilgtermiņā, vispirms nemīlot sevi. Kad tu sevi mīli, tu rūpējies par savu ķermeni un tu rūpējies par to, ko tu tajā ieliec. Tāpat tu rūpējies par savām domām.” Louise Hay
Es nostājos uz veselīga dzīvesveida ‘takas’ sen. Ļoti sen – caur pagājušā gadsimta 70. gados lasītām Vladimira Levi un Amosova grāmatām. Vēlāk Paul Bragg grāmatām. Ar katru jaunu soli, atklājot aizvien jaunus un jaunus veidus, kā ēst un dzīvot veselīgāk, domāt pozitīvāk.
Ar katru manu jaunu personīgo atklājumu, tā iedzīvināšanu manā personīgajā dzīvē un rezultātu gūšanu nāca arī karsta vēlēšanās šos ieguvumus sludināt citiem.
Jā, sludināt ir pareizāks vārds nekā stāstīt – jo brīžiem mans entuziasms sita tik augstu vilni, ka citādi kā par sludināšanu to nevar nosaukt.
Tolaik es domāju, ka visi grib būt veseli, dzīvot pēc iespējas ilgāk, un kvalitatīvāk, justies iespējami labi. No vienas puses man bija taisnība, bet no otras - ak, kā es alojos.
Tagad vadot veselīgas notievēšanas kursu un strādājot individuāljās koučinga sarunās, es bieži redzu ...pretējo: jā, es gribu, bet...
Ir kaut kas, kas traucē realizēt tavas labās veselīga svara, ēšanas, stresa mazināšanas mērķus. Un tas 'kaut kas ' ir sevis nemīlēšana.
Ir pilnīgi vienalga, cik zaļos kokteiļus tu dzer, vai cik stundas tu meditē – ja tu sevi patiesi nemīli, tu nespēsi dzīvot to brīnišķo dzīvi kādu tev ir potenciāls dzīvot.
Transformācija nedzimst no tā, ka tu vienkārši nomaini savu diētu ( ārējais kontroles lokuss) – un nav svarīgi, cik labas - bio, svaigēšana uc. tās pārmaiņas. Nē, nē, nē.
Patiesa transformācija var notikt tikai tad, ja mēs pārveidojam savas attiecības ar sevi.
Kad mēs mīlam sevi, mēs cienām sevi. Un tikai caur šo dziļo iekšējo cieņu mēs dabiski iedvesmojamies patiesām rūpēm par sevi. Mēs esam rūpīgas par to, kā mēs izturamies pret sevi, mēs tiešām gribam būt labas pret sevi, un tas padara pārējo transformācijas procesu vieglāku un baudāmāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru